![[Valid RSS]](images/valid-rss-rogers.png "Valid RSS")
This is a valid RSS feed.
This feed is valid, but interoperability with the widest range of feed readers could be improved by implementing the following recommendations.
line 39, column 51: (7 occurrences) [help]
<pubDate>Tue,16 Sep 2025 21:47:01 +0000</pubDate>
^
line 51, column 0: (2 occurrences) [help]
<li>Meklī meklē "<strong><span data-teams="true">Slimības pabalsta pie&scaro ...
<?xml version="1.0" encoding="utf-8"?><rss version="2.0" xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"> <channel> <title>Nobody.lv</title> <link>https://nobody.lv/</link> <atom:link href="https://nobody.lv/rss" rel="self" type="application/rss+xml" /> <description>Koko bloga svaigākie raksti.</description> <language>lv</language> <image> <url>https://nobody.lv/uploads/img/baners/baner.png</url> <title>Nobody.lv</title> <link>https://nobody.lv/</link> </image> <item> <title><![CDATA[Es lietoju ARCH, starp citu]]></title> <link>https://nobody.lv/blog/es-lietoju-arch-starp-citu</link> <guid>https://nobody.lv/blog/es-lietoju-arch-starp-citu</guid> <description><![CDATA[<p>Ja esi mans lasītājs jau daudzus gadus, tad laikam jau ir radies pareizais priekšstats, ka <strong>Linux</strong> es lietoju ne pirmo gadu. Ja bija laiki, kad linux lietoju paralēli windowsam vai arī vispār biju kaunu zaudējis un kādus piecus gadus aktīvi lietoju <strong>macOs</strong>, tad nu jau vairāk kā astoņus gadus <strong>Linuxi </strong>lietoju kā vienīgu pamatsistēmu gan darbam, gan izklaidēm.</p><p>Šajos nu jau 23 gados, kopš pirmo reizi pamēģināju linux, esmu izgājis daudzām un dažādām linux distributīvu fāzēm: sāku ar <em>Knopix</em>, tad <em>RedHat</em>, <em>Mandrake</em> (vēlāk Mandriva), <em>SlackWare</em>, <strong><em>Gentoo</em></strong>, <em>Ubuntu</em>, <em>OpenSuse</em>, <strong><em>Gentoo</em></strong>, <em>Ubuntu</em>, <strong>Gentoo</strong>, <em>Ubuntu</em>, <em>Manjaro</em>, <em><strong>ARCH</strong></em>. Serverim esmu lietojis tikai Gentoo un Debian. Joprojām uzskatu, ka foršākais ir <strong>Gentoo</strong>, bet, ja grib lietot ikdienā kā darbstaciju un tā, lai viss strādā ārā no kastes (jā, tas ir mīts, ka Arch ir grūts), tad nu varu lepni teikt <strong>"I use ARCH, BTW".</strong></p><p><em><strong>Tā kā Windows 10 nu jau pienācis ilgi gaidītais gals, bet daudziem dzelžu dēļ nav iespējas pārlēkt uz Windows 11, tad varbūt ir interese palasīt arī tālāk?</strong></em></p> <h3>Dzelži</h3><p>Lai būtu pilna laime, protams, vajag paskatīties arī linux atbalstu dzelžiem (lielākoties gan šī varētu būt problēma izvirtušākiem cilvēkiem). Ilgu laiku biju Nvidia video karšu piekritējs, taču viņiem nav normālu atvērtā koda draiveru un viņi arī necenšas savus aizvērtos īpaši atjaunot vai uzlabot. Līdz ar to visas jaunās un smukās lietas linuksī uz Nvidia strādā kā caur<em> melno caurumu.</em> Pirms kāda laiciņa <em>konvertējos</em> pilnībā uz "Sarkano Komandu" un tagad man viss ir no <strong>AMD</strong>, tāpēc dators strādā pavisam knaši un jauki.</p><p>Tiem, kuriem patīk pasiekaloties - nu nav jau baigi viss ūberkruts un sistēma jau ir vairāk kā trīs gadus veca - man ir aptuveni šitā:</p><p>Procesors: <em>AMD Ryzen 9 5900X (24) @ 4.95 GHz</em><br>Video: <em>AMD Radeon RX 7600 XT</em><br>Atmiņa: <em>64GB DDR4</em></p><h3>Programmas</h3><p>Sākšu ar to, ka linuxī tu vari lietot jebkuru savu iemīļoto pārlūkprogrammu (gan Firefox, gan chrome, gan dajebko citu līdz pat MS Edge).</p><p>Ofisam var lietot LibreOffice vai tie, kas nu galīgi nespēj bez MS Office izskata, tad <a href="https://www.onlyoffice.com/" target="_blank" rel="noopener">Only Office</a> būs tavs glābiņš. Protams, ir arī <em>Google Docs</em> un/vai <em>Office 365</em>.</p><p>Viss pārējais ir gaumes un vēlmju jautājums - var darīt visu, ja tikai ļoti grib.</p><p>Te nu mēs nonākam līdz tam, ka <em>ARCH</em> ir linux distributīvs ar super lielu komūnu. Viņu dokumentācija aptver pilnīgi visu (es saprotu, ka jaunā paaudze nejēdz lasīt <em>wiki lapas</em>, jo nesaprot konceptu no augšējās kreisās malas uz labo un rindu pa rindiņai). Ja nebaidies lasīt, tad pacelt sistēmu ir 30 minūšu jautājums, taču, kad tas ir izdarīts, komūna visu paveic tavā vietā.</p><p>Šim linux distributīvam laikam ir viena no plašākajām komūnām, kas rūpējas par programmām, kas nav oficiālajos repozitorijos. Saucas tas <em>AUR</em> (Arch User Repository). Te nu sākas tas smukais jaukumiņš, kas nav, piemēram, Ubuntu. Ja Ubuntu mūsdienās forsē izmantot <em>snap </em>paku menedžeri, kas ir sāpe pakaļā gala lietotājam, tad AUR var atrast gandrīz visu un tas viss nokompilēsies diezgan optimizēti tieši tavai kastei (datoram). Prieks un laime.</p><h3>Spēles</h3><p>Tagad nonākam pie heiteriem, kas domā, ka LINUX nav domāts spēlēm. Vienīgais, ar ko varētu būt problēmas, tas ir kerneļbāzētie antičītu menedžeri (tāds, piemēram, ir Fortnaitam). Tā kā sūdīgas spēles spēlēt ir apkaunojoši, tad man šī nudien nav problēma...</p><p>Pēdējos nu jau trīs gadus spēlēju tikai uz linux. Man ir 4k spēļu monitors un ar performanci nav bijušas problēmas. Spēlēju visdažādākās spēles. Pēdējā laikā nav bijušas problēmas ne ar vienas instalāciju: rukāju gan klasīskās (pirmais un otrais DOOM, vecie Quake, HOMM3 utt), gan arī jaunākas: DOOM Ethernal, Visi Wolfenšteini, CS2, utt. Kā arī ar platformeriem nav problēmu: spēļu kontrolieri saslēdzas ar LINUXI "ārā no kastes" un bērni ir laimīgi rambāt kaut ko kopā.</p><p>Vienu dienu dēls palūdza paskatīties <em>GTA V</em>, kas man ir pieejams tikai <em>EPIC </em>spēļu onlain veikalā un tam nav oficiāla linux atbalsta. Tad nu atvēru <a href="https://lutris.net/" target="_blank" rel="noopener">Lutris</a>, ieinstelēju caur to EPIC lietotni, caur to ieinstelēju GTA V, palaidu un - vualā - bez sāpēm spēle palaidās un man nevajadzēja palikt dumākam vai gudrākam.</p><p>Saldajam ēdienam: <strong>SteamOS</strong> ir bāzēta tieši uz linux ARCH, tātad, ja tev ir Steamdeck vai tu lieto kaut kur SteamOS, tad tu arī lieto ARCH.</p><h3>Nu un noslēgumā</h3><p>Ar rakstu ir mēģināts nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu: pafleksēt par ARCH un pateikt, ka LINUX ir ļoti laba alternatīva Windowsam. Ja tevi tas ieinteresēja un gribi uzzināt kaut ko vairāk par manis iecienītajām programmām dajebko citu, kas saistīts ar LINUX, tad raksti komentāros - atbildēšu vai arī uzcepšu rakstiņu, ja tēmu vajadzēs aptvert plašāk.</p>]]></description> <comments>https://nobody.lv/blog/es-lietoju-arch-starp-citu#comments</comments> <pubDate>Tue,16 Sep 2025 21:47:01 +0000</pubDate> <author>janis@xit.lv (Jānis Rubļevskis)</author> </item> <item> <title><![CDATA[Bērna slimības (B) lapas atmaksa]]></title> <link>https://nobody.lv/blog/berna-slimibas-b-lapas-atmaksa</link> <guid>https://nobody.lv/blog/berna-slimibas-b-lapas-atmaksa</guid> <description><![CDATA[<p>Saslima bērns un sapratu, ka no valsts pienākas naudiņa. Es nebiju B lapu ņēmis gadiem (vispār), tāpēc savā naivumā cerēju, ka tur viss ir automātiski, līdz kolēģi mani apgaismoja, ka nemaz tik spīdoši nava.</p><p>Grūti izteikt vārdos, cik ļoti caur melno buļļa caurumu ir uztaisīts tas pakalpojums <a href="https://latvija.lv" target="_blank" rel="noopener">Latvija.lv portālā</a>, bet vairāk sev, nevis citiem, aprakstīšu, ko jādara (tas nākotnei)</p><ol><li>Ieskrien <a href="https://latvija.lv" target="_blank" rel="noopener">latvija.lv</a> un ielogojies;</li><li>Meklī meklē "<strong><span data-teams="true">Slimības pabalsta piešķiršana un izmaksāšana</span></strong>";</li><li>Izvēlies no saraksta ar miljons iespējām pareizo "<strong><span data-teams="true">Slimības pabalsta piešķiršanai vai pārrēķināšanai</span></strong>" un spied <strong>Tālāk</strong></li><li>Ieķeksē jau iepriekš sagatavoto B lapas periodu, kurā bērns slimoja (<em><strong>jā, tur tas jau ir sagatavots, bet tie ībļi grib mūs apjāt un tāpēc vajag ar rociņu iesniegumu sagatavot</strong></em>)</li><li>Pabeidz iesnieguma iesniegšanu</li></ol><p>Te ir <a href="https://latvija.gov.lv/Services/11595" target="_blank" rel="noopener">tiešais links uz servisu</a>.</p><p><em>Nu kā var tā caur tik lielu dirsu taisīt, ja nav apzināta vēlme piečakarēt cilvēkus, kas būtībā valsti uztura?</em></p> ]]></description> <comments>https://nobody.lv/blog/berna-slimibas-b-lapas-atmaksa#comments</comments> <pubDate>Wed, 9 Apr 2025 08:48:39 +0000</pubDate> <author>janis@xit.lv (Jānis Rubļevskis)</author> </item> <item> <title><![CDATA[Par darbu, priekšniekiem un saprašanu. ]]></title> <link>https://nobody.lv/blog/par-darbu-prieksniekiem-un-saprasanu</link> <guid>https://nobody.lv/blog/par-darbu-prieksniekiem-un-saprasanu</guid> <description><![CDATA[<p>Pienāk dzīvē brīdis, kad esi pietiekami pieaudzis, lai uzvilktos arvien retāk un reflektētu (mēģinātu saprast, kas par sūdu notiek) biežāk... Jo biežāk tas sūds notiek, jo vairāk tu sāc uzvilkties un gribēt atmest ar roku... Nu, tā kā esmu daudzbērnu tēvs, tad pacietība nu jau palikusi man pierasta lieta, tāpēc varu ļoti viegli (ne sūda nav viegli) atskatīties pagātnē, padomāt par nākotni, pabesīties un nomierināties (es sevi tagad pārvērtēju).</p><p>Tagad par to saprašanu - jo mazāk saprot priekšnieks par to, ko tev jādara, jo vairāk viņš, viņa vai tas mēģinās tev pierādīt pretējo un uzspiest savu risinājumu, jo "zina labāk"... Pat pēc gada, divu, daudzu desmitu gadiem nekas nemainīsies, ja priekšnieks nemainīsies - viņš nesapratīs un tu <strong>nesapratīsi, kāpēc viņš nesaprot</strong>. Esmu pārliecināts, ka cilvēki ir radīti izmiršanai, jo gudros virza populisti, kuri ne sūda nesajēdz, bet tie, kas jēdz, saprot, ka ar idiotu strīdoties, pats paliec par idiotu.</p> ]]></description> <comments>https://nobody.lv/blog/par-darbu-prieksniekiem-un-saprasanu#comments</comments> <pubDate>Thu,27 Feb 2025 19:22:34 +0000</pubDate> <author>janis@xit.lv (Jānis Rubļevskis)</author> </item> <item> <title><![CDATA[Atskats uz 2024. gadu]]></title> <link>https://nobody.lv/blog/atskats-uz-2024-gadu</link> <guid>https://nobody.lv/blog/atskats-uz-2024-gadu</guid> <description><![CDATA[<p>Nevaru apgalvot, ka ir baigā iedvesma rakstīt, taču reizēm kaut kam ir jāpiespiežas. Tā nu man jau pirmajā 2025. gada dienā sāk likties, ka nākamais būs piespiešanās gads, kad vairāk vajadzēs strādāt pašam ar sevi kā ar to, ka dzinulis vienkārši dzen uz priekšu.</p><p>Paskatīsimies, kas bija 2024. gadā tāds, kas veido manu noskaņojumu.</p> <h2 id="darbs">Darbs</h2><p>Šis gads darbā bija skrējiena gads. Vadība bija uzstādījusi biznesa mērķus, kas nekorelēja ar tehniskajām iespējām, tāpēc nācās daudz un dikti darīt lietas, kuras normāli nevajadzētu darīt - kompromisi biznesa labā bija pārāk lieli.</p><p>Paspējām sadarīt ļoti daudz jauna: jaunas integrācijas ar citiem servisiem; jauni citi servisi; jaunas biznesa loģikas un "ūberrisinājumi" biznesam. Par to ir liels prieks un pateicība komandai, jo viegli nebija - mūsu bija 30% mazāk kā vajadzēja būt.</p><p>Tie 30% bija mazāk, jo mūsu personāldaļa saprata, ka cilvēki pārāk maz atpūšas - tad nu tie, kas bija uzrkājuši pārāk daudz atvaļinājuma dienas, dabūja plānot daudz vairāk atpūtas. Nezinu vai atpūta sanāca, jo darba brīžos nācās rukāt daudz vairāk kā normāli, jo roku pietrūka.</p><p>Bēdīgs esmu par tehniskajiem risinājumiem, jo, lai sasniegtu biznesa mērķus, nebija laika to visu izdarīt pareizi - tā nu mēs turpinājām rakt tehniskā parāda bedri, kas arī vislielākais pesimisma avots - nu mums ir daudz vairāk tehniskā parāda kā bija 2024. sākot... Nu cerams, ka Čūskas gads mums būs labāks tehniskajā ziņā.</p><h2 id="grāmatas">Grāmatas</h2><p>Lai atslēgtos no pasaules, šogad lasīju nedaudz vairāk. 50 grāmatu robežu nesasniedzu, bet tiku galā ar <strong>47 grāmatām</strong>, kuras kopumā sastādīja 16519 lpp. Ja vajag kaut ko no atklājumiem, tad reālu prieku sagādāja <a href="https://www.goodreads.com/series/362915-the-empyrean" target="_blank" rel="noopener">Imperiona sērijas</a> pirmās divas grāmatas (paldies sieviņai par dāvanu). Jauki bija arī turpināt <strong>"Sarkanā sacelšanās"</strong> sēriju.</p><p>Atklājums grāmatu pasaulē bija dzeja. Visu mūžu uzskatīju, ka dzejas grāmata ir domāta hipsteriem, lai iespiestu padusē un <em>fleksotu</em>, ka tur ir māksla un bauda, taču šogad sapratu, ka dzeja patīk arī man. Sevišķi, ja palasa kaut ko no patriotiskās dzejas. Tur ir daudz, ko var mācīties.</p><h2 id="ģimene">Ģimene</h2><p>Te nu laikam ir lielākās pārmaiņas, kuras gan priecē, gan arī nogurdina. </p><p>Vidējais dēls sāka mācīties pirmajā klasē - nu vairs tikai pastarītim jāizaug līdz skolai. Ir gan prieki, gan asaras, bet nu daudz vairāk darba ar bērniem, kā bija iepriekš.</p><p>Sieva sāka vienlaicīgi gan strādāt, gan mācīties, kas nozīmē, ka arī mana dzīve pamainījās par visiem 100%. Tagad man ir daudz lielāka slodze tieši attiecībā uz bērnu pieskatīšanu, pabarošanu un arī pamācīšanu, kas nebija pēdējos 7 gadus... Es mācos mainīt rutīnu... Ir grūti, bet paliek vieglāk un lēnītēm iegulstu sliedēs.</p><p>Vēl viena izmaiņa: sieva sāka braukt ar mašīnu un nokārtoja autovadītāja apliecību, par ko esmu ļoti lepns. Tagad viņa braukā vairāk kā es un esmu ļoti priecīgs par kopējo mobilitāti, ko tas mums sniedz.</p><h2>Pats</h2><p>Gada sākumā bija lielas problēmas ar muguru, kas stipri ierobežoja manas iespējas apmeklēt zemessardzes apmācības, taču galīgi no ritma izkritis neesmu. Jāsaka, ka veselības problēmas un arī paša slinkums ir iespaidojis arī manu sprotisko stāju. Vajadzētu darīt labāk un vairāk, bet saņemties ir ļoti grūti, ja neviens nedzen ar koku.</p><p>Profesionālā ziņā piedzīvoju diezgan lielu izdegšanu un pat galēju pesimismu, bet uz gada beigām ir sajūta, ka esmu spējis saņemties. Uzlabojumu nav kopējā ziņā, bet esmu pamainījis domāšanu - vienmēr tak jāsāk ar sevi, vai ne?</p><p>Profesionālo sasniegumu šogad nav... Nu praktiski nav. Ja skaita to, ka neesmu vēl padevies un pamainījis darbu, tad es esmu varonis :D</p><h2 id="nākotnes-plāni">Nākotnes plāni</h2><p>Nākotnes plānus pagaidām nekaļu, ja neskaita to, ka gribu beidzot saņemties un nopirkt industriālu putekļu sūcēju - tad varbūt vairāk sākšu pavadīt laiku garāžā ar koku, kaltiem, ēvelēm, frēzēm un citām koku transformējošām lietām.</p><h2>P.S.</h2><p>Pamainīju blogam krāsiņas. Iespaidojos no <a href="https://github.com/rebelot/kanagawa.nvim" target="_blank" rel="noopener">kanagawa</a> tēmas, kas tagad ir mans favorīts.</p>]]></description> <comments>https://nobody.lv/blog/atskats-uz-2024-gadu#comments</comments> <pubDate>Wed, 1 Jan 2025 14:02:55 +0000</pubDate> <author>janis@xit.lv (Jānis Rubļevskis)</author> </item> <item> <title><![CDATA[Par problēmu otrā galā]]></title> <link>https://nobody.lv/blog/par-problemu-otra-gala</link> <guid>https://nobody.lv/blog/par-problemu-otra-gala</guid> <description><![CDATA[<p>Mēs ļoti bieži smejamies par: "man viss strādā, skaties savā galā" vai arī: "uz mana datora strādā, problēma ir pie tevis". Ar to visbiežāk saskarās tehnoloģijās, jo... nu, kāda starpība, cik kuram dzīve grūta un kurš lieto sūdainas [o?]perētājsistēmas (tādas kā Windows vai macOs). Es vairāk par to, ka atcerējos aņuku:</p><blockquote><p>Programmētājs aiziet uz šaušanas nodarbībām. Noklausās instruktāžu, izšauj mērķī visu aptveri un gaida rezultātu.<br>Arbitrs neatrod nevienu carumu mērķī: "Jūs netrāpījāt, cienītais!"<br>Programmētājs pārbauda aptveri un nesaprašanā atbild: "Man visas patronas izšautas... Problēma ir jūsu galā!"</p></blockquote><p>Reizēm tas ir smieklīgi, reizēm - bēdīgi, bet lielākoties tie ir satraukti smiekli caur skumju asarām.</p> ]]></description> <comments>https://nobody.lv/blog/par-problemu-otra-gala#comments</comments> <pubDate>Tue,13 Aug 2024 16:17:41 +0000</pubDate> <author>janis@xit.lv (Jānis Rubļevskis)</author> </item> <item> <title><![CDATA[Atskats uz 2023. gadu]]></title> <link>https://nobody.lv/blog/atskats-uz-2023-gadu</link> <guid>https://nobody.lv/blog/atskats-uz-2023-gadu</guid> <description><![CDATA[<p>Divus mēnešus briedis raksts. Nevis tāpēc, ka nebūtu laika, bet tāpēc, ka mūsdienās diezgan grūti saņemties kaut ko uzrakstīt. Mūsdienās arī vecums dara savu - ir grūti būt atklātam un runāt lietas, kuras ir dziļi personiskas, taču domāju, ka arī tā ir laba terapija.</p><p>Tāpēc īsumā aprakstu savu pagājušo gadu, lai nepazūd neviens gads, ko palasīt, kad būšu pensijā.</p> <h2 id="darbs">Darbs</h2><p>Gada laikā ļoti daudz nav mainījies. Komandai joprojām nākas cīnīties ar PHP, kas vietām nav vēl pat 8.x, taču skaitliski esam paaugušies. Diemžēl esam arī zaudējuši arī pārīti ļoti labu speciālistu, par ko sāp sirsniņa.</p><p>Neskatoties uz to, esam pacēluši produkcijā šo to, kas strādā uz <strong>GO</strong> un plānos ir nošķelt no PHP monolīta un pārrakstīt mūsdienīgās tehnoloģijās vēl dažas nozīmīgas vairāku projektu daļas vai pat veselus projektus, kas nedaudz silda sirsniņu.</p><p>Beidzot manu statusu uzņēmumā apstiprināja arī oficiāli - tagad esmu <em>Inženieru vadītājs</em> (Engineering manager), kas, manuprāt, ir pēc profesiju klasifikatora nedaudz <em>downgreids</em>, jo pēc tā esmu <em>IT projvads</em>. Tātad mūsdienās programmēju apkaunojoši maz un tikai tad, kad atrodu laiciņu. Vairāk esmu kodējis priekš sevis brīvajā laikā nekā priekš darba.</p><p>Ja godīgi, tad ir iestājies nedaudz pagurums no skriešanas vāveres ritenī, bet domāju, ka pāris atvaļinājuma nedēļas to var itin viegli labot.</p><h2 id="grāmatas">Grāmatas</h2><p>Ja sausi cipari, tad gada laikā izlasīju 36 grāmatas, kas kopumā bija 14114 lappuses. Pamatā lēnītēm lasu cauri savu <a href="https://www.goodreads.com/review/list/8074163-j-nis?shelf=to-read">TODO</a> sarakstiņu, kur diezgan 2023. gadā daudz iekrita tieši no Jū Nesbē “Harija Hola” sērijas (bija iekrājies), bet arī bez tā bija šis tas interesants. Laikam visvairāk jāizceļ tas, ka mans režisors (amatieru teātrī) Zigurds Neimanis uzrakstījis savu pirmo pilnmetrāžas darbu <strong>“Dubultportrets”</strong>, kas debijas romānam ir pārsteidzoši interesants.</p><h2 id="ģimene">Ģimene</h2><p>Nekas pārdabisks nav noticis, ja neskaita to, ka mums tagad ir divi suņi. Lai Ričijam būtu jautrāk, ģimenē decembrī pieņēmām Poko (tagad, kad sauc suni, atsaucos arī es). Tā nu mēs tagad cīnāmies ar diviem ne visai kontrolējamiem mopšiem.</p><p>Vecākais dēls <em>atžmiedza</em> man darba istabu un jaunākie līdz ar to - guļamistabu, tāpēc sanāca pa vasaru divās istabās tāds palielāks remonts: tagad mazajiem bērniem ir sava istaba, lielajam sava… Man darbistaba iekārtota atsevišķā lielguļamistabas stūrī, kas ir pietiekami izolēta, lai es nesūdzētos. Tam ir arī savas priekšrocības - man tagad ir kondicionieris un vasarā nevajadzēs lipt pie krēsla. ## Par pārējo</p><p>Pagājušo gadu Zemessardzē noslēdzu ar <em>berešu maršu</em> - izturēju tos (man) 35km ar pilno ekipējumu un diezgan smagajiem pārbaudījumiem, taču tas nenāca par labu manai mugurai. Gadu beidzu ar veselības problēmām, kuru dēļ Zemessardzi apmeklēt līdz pat šī pavasara beigām tā īsti nevarēšu.</p><p>Ar koku (pseidogaldniecību) pa gadu esmu nodarbojies tieši necik. Kad paskatījos gada patēriņu elektrībai garāžā - esmu nodedzinājis tikai 1KWh… Kauns pašam un, ceru, ka arī visiem apkārtējiem.</p><p>Nedaudz pa tehnisko - esmu sācis aktīvi darbam un ne tikai izmantot <a href="https://neovim.io/">NeoVim</a>. Ticiet vai nē, bet ar katru dienu patīk arvien vairāk. Gaidu totālo bedri, kad gribēsies mest mieru, bet pagaidām pietiek pacietības meklēt internetos pamācības un pluginus.</p><h2 id="nākotnes-plāni">Nākotnes plāni</h2><p>Atpakaļ ceļa vairs nav - būs jāaug vēl vairāk profesionālā ziņā. Tagad jau manā pakļautībā (arī pastarpināti) ir 17 programmētāji un 5 QA speciālisti. Man ir pirmā apakškomanda. Ja es nokomplektēšu vēl vienu, tad beigās būs superīgi stipra komanda, kas varbūt beidzot to tehnisko parādu spēs daudz maz izsmelt un mūsu produkti spēs apmierināt ne tikai lietotājus, bet arī pasūtītājus.</p><p>Vēl es gribu izmēzt visus sūdus no garāžas, lai atkal ir jauki un nepiekakāti un, lai ir motivācija tur biežāk aiziet. Jo vairāk saules, jo vairāk gribās padarboties… Varbūt nopirkt tomēr man to pusautomātisko metināmo aparātu?</p><p>Vēl es gribu saplānot virtuves remontu, bet tas laikam tāds slapjais sapnis, jo šis remonts pavilktu līdzi visu apakšējo stāvu, ko viena akna mūsdienu dārdzības apstākļos pavilkt var arī nespēt. Nu kaut kad jau man to tomēr būs jāizdara.</p><p>Šogad ir doma atpūsties vairāk, bet šaubos, ka sanāks, tāpēc par galveno izvirzīšu izpildīt sevis nosprausto 50 grāmatu izaicinājumu 2024. gadā. Es jūtu, ka sanāks.</p>]]></description> <comments>https://nobody.lv/blog/atskats-uz-2023-gadu#comments</comments> <pubDate>Mon, 4 Mar 2024 10:02:45 +0000</pubDate> <author>janis@xit.lv (Jānis Rubļevskis)</author> </item> <item> <title><![CDATA[Atpakaļ pie saknēm]]></title> <link>https://nobody.lv/blog/atpakal-pie-saknem</link> <guid>https://nobody.lv/blog/atpakal-pie-saknem</guid> <description><![CDATA[<p>Mana sieva vakar ierunājās par to, ka Jānis Šipkēvics jaunākais publicējot tādu kā savējo dienasgrāmatu (piedodiet, bet neesmu meklējis un skatījies/lasījis). Akurat tajā brīdī es nodomāju, ka patiesībā tieši tā mans blogs arī sākās - es rakstīju par to, kas ir ļoti aktuāls manā dzīvē... Tad nu cerēsim, ka man būs entuziasms atklāties neregulārajam lasītājam daudz biežāk kā es pats spēju iedomāties varam...</p><p>Tur lejāk tad vairāk...</p> <h2>Darbs</h2><p>Cilvēki man tuvākā vai nedaudz attālinātākā paziņu lokā pēdējos mēnešos ir redzējuši, ka es pētu jaunas iespējas. Jā - bija tāds brīdis, bet tagad esmu sapratis, ka uzņēmuma vadība nav gluži vienaldzīga, tāpēc pagaidām vairāk jaunu darbu īpaši nemeklēju... Es zinu, ka jums gribētos uzzināt vairāk, bet tad sanāktu pārāk daudz burtu, lai mūsdienu vecatne spētu to izlasīt.</p><h2>Vispār</h2><p>Ir tik daudz izmaiņu, ka gribu nedaudz vairāk miera, bet ne visi man to atļauj. Arī šodien sapratu, ka esmu vajadzīgs daudz vairākiem, kā tie vairāki man... Tad padomāju un sapratu, ka tas strādā abos virzienos... Reizēm grūti izdabāt visiem, bet vēl grūtāk pateikt, ka gribi, bet nespēj... Tie, kas lasa - var par to padomāt. Tie, kas prasa... Nu tie arī ir forši, jo māk pagaidīt.</p><h2>Kā nu!</h2><p>Nē nu... Pa visu vasaru neesmu noķēris neko ne tuvu tik lielu cik Aspiks vakar (viņš piedalījās makšķernieku sacenēs Lielupē). Dīvaini, bet mani tas pat neuzmundrina, jo šovasar makšķerējis esmu diezgan maz. Es "vasaras" vidū kopā ar ģimeni atpūtos Usmas ezera krastos un tad kādu "brīsniņu" paciemojos Sēlijas smukākajos apvidos - Bebrenē. Ja pa vidam nebūtu jābrauc uz Rīgu, tad laikam būtu pavisam labi atpūties.</p><h2>Un galvenais</h2><p>Kā jau minēju, sieva iedvesmoja uz to, ka pierakstīt dienas, divu vai pat nedēļas notkumus, būtu itin forši. Es laikam vairāk to rakstu sev, bet varbūt arī bērniem.... Īstenībā rīt sākšu visu bekapot, lai būtu arī mazmazmazbērniem.</p><p>Nedēļa diezgan aktīva - darbā mēginu sakārtot projektus, kas bija iepriekš un, kas atnākuši restrukturizācijas procesā (uzdzemdējām arī vienu jaunu). Nav viegli, jo pašlaik esmu nu jau 13 programmētāju vadītājs un tie nabaga pieci QA speciālisti brīdī, kad trīs no viņiem ir atvaļinājumā, netiek galā (nevaru neko pārmest - ceru uz drīzu pieaugumu, jo programmētāji ir monstri).</p><p>Mēģināju atmest vienu no hobijiem - teātri, bet Neimanis mani nelaiž vaļā... Viņi ir tik labi, ka grūti atteikt.</p><p>Rīt darba diena ar potenciālām pārmaiņām izstrādes procesos, bet tas vairs nebaida... Vairāk baida tas, ka tās pārmaiņas varētu kavēt attīstību, bet tam jau mēs domāti, lai izaicinātu, mainītu un uzlabotu! Vai ne?</p><h2>P.S.</h2><p>Nākamie būs sakarīgaki - šis tāds ievads un cerība, ka man būs entuziasms turpināt.</p><p>Ja gribi morāli atbalstīt, tad komentē. Ja kaut kas sāp, tad arī komentē - es izfiltrēšu un mēģināšu palīdzēt.</p><h2>Intīmais</h2><p>Šodien kārtējo reizi nobaudīju Piebalgas Tumšo lux, kas ir ļoti gards (nav reklāma un nav apmaksāta)...</p>]]></description> <comments>https://nobody.lv/blog/atpakal-pie-saknem#comments</comments> <pubDate>Wed,30 Aug 2023 23:49:30 +0000</pubDate> <author>janis@xit.lv (Jānis Rubļevskis)</author> </item> <item> <title><![CDATA[Saprast, ka esi noguris]]></title> <link>https://nobody.lv/blog/saprast-ka-esi-noguris</link> <guid>https://nobody.lv/blog/saprast-ka-esi-noguris</guid> <description><![CDATA[<p>Šodien diezgan neparastā veidā sapratu, ka esmu noguris. Viss pavisam vienkārši - ielīdu dušā, palaidu ūdeni un sapratu, ka kaut kas nav kārtībā. Vismaz trīs sekundes smadzene mēgināja aptvert to, ka brilles neesmu atstājis sausā vietā.</p><p>Jāfiltrē darbības vairāk.</p> ]]></description> <comments>https://nobody.lv/blog/saprast-ka-esi-noguris#comments</comments> <pubDate>Tue,18 Apr 2023 20:20:47 +0000</pubDate> <author>janis@xit.lv (Jānis Rubļevskis)</author> </item> <item> <title><![CDATA[Ofiss, attālināti vai hibrīds?]]></title> <link>https://nobody.lv/blog/ofiss-attalinati-vai-hibrits</link> <guid>https://nobody.lv/blog/ofiss-attalinati-vai-hibrits</guid> <description><![CDATA[<p>Kopš 2021. gada <strong>C-19</strong> pandēmijas manā nozarē (un arī daudzās citās) uz darbu no mājām sāka skatīties stipri citādāk kā to darīja pirms tam. Šoreiz mēģināšu aprakstīt, kādiem posmiem cauri gāju es kopā ar savu komandu, lai iemācītos un pierastu strādāt attālināti. Mēģināšu arī parādīt burtos, kas man šķiet pozitīvs un kas negatīvs šajā visā pasākumā.</p> <h2>Sākums un pirmie soļi</h2><p>Kad iestājās 2021. gada pandēmija, es uzņēmumā strādāju kā mazas nesen saformētas komandas vadītājs. Mums bija vairāki svaigi projekti, kurus ar lielu entuziasmu bīdījām uz priekšu un priecājāmies par dzīvi. Katru dienu braucām uz ofisu, kas bija norma un neviens nedomāja par pastāvīgu darbu no mājām. Reizēm nelielu saaukstēšanos gadījumā izveidojām ssh tuneli uz darba vidi un cīnījāmies kā varējām, jo neviens nebija paredzējis ērtu strādāšanu no mājām.</p><p>Līdz ar to vienam ceļā nācās pavadīt abos virzienos kādu pusstundu, citam varēja sanākt pat visas trīs. Bija pierasts, ka mājās pārrodies tā diezgan pavēlu, bet no rīta izlien no mājām jau tad, kad citi vēl guļ.</p><p>Tas viss strauji mainījās, kad iestājās pandēmija un mūsu birojā parādījās pirmais <strong>C-19</strong> gadījums. Uz divām nedēļām iestājās dīkstāve un ofisu aizvēra. Svarīgākos projektus mēģināja stutēt uz miega rēķina vēl palikušie programmētāji, taču mazāk svarīgos apstādināja vispār. Bija vajadzīga strauja reorganizācija. Vistrakāk laikam tomēr gāja <em>palīdzības dienestam</em>, kuram to visu bija jāiznes uz saviem pleciem, palīdzot cilvēkiem <em>sasetapot</em> darba vidi mājās un nodrošināt informāciju par to, "kā un ko".</p><p>Bija stresaini, jo uztraucāmies par nākotni, taču uzņēmuma vadība ātri attapās, izdomāja stratēģiju ar kādu virzīties uz priekšu (dažiem tā likās laba, citiem nepatika, bet vismaz tāda bija) un pēc divu nedēļu pātraukuma, nu jau ar nedaudz sarukušu darbaspēku, sākām strādāt attālināti.</p><h2>Tehnoloģijas</h2><p>Pirmais šoks bija diezgan liels tieši tehnoloģijas un komunikāciju ziņā. Mēs tolaik vēl lietojām <a href="https://www.workplace.com/" target="_blank" rel="noopener">Workplace</a> ar to sasodīti nelietojamo čatiņu. Pirmajās nedēļās mēģinājām izlīdzēties ar <a href="https://zoom.us/" target="_blank" rel="noopener">Zoom</a>, bet tad kādai<em> "gaišai galvai"</em> ienāca prātā intergrēties ar MicroSoft produktiem un tā nu mēs tagad esam <a href="https://www.microsoft.com/en-us/microsoft-teams/group-chat-software" target="_blank" rel="noopener">MS Teams</a> gūstā. </p><p><em>Fun fact: "gaišā galva" pie mums vairs nestrādā :)</em></p><p>Zvani un video zvani sākumā baidīja, bet cilvēki neapzinājās, ka patiesībā jāiemācās menedžēt savu kalendāru un paskatīties citu noslodzē, jo pats zvans un diskusija notiek tieši tāpat kā ofisā, tikai daudz ērtāk, ātrāk un bez liekas muldēšanas.</p><p>Vēl viena svarīga lieta ir drošība. Tā nu mums ieviesa <a href="https://en.wikipedia.org/wiki/Virtual_private_network" target="_blank" rel="noopener">VPN</a> kā arī <a href="https://en.wikipedia.org/wiki/Multi-factor_authentication" target="_blank" rel="noopener">2FA</a>, kas palīdz piekļūt visiem vajadzīgajiem resursiem attālināti.</p><p>Kad to visu iemācās, tad vēlāk vairs atpakaļceļa nav... Tagad diena, kad esmu ofisā, manuprāt, ir pilnīgi neproduktīva, taču jāatzīst, ka tādas arī ir vajadzīgas.</p><h2>Kad viss ir nostabilizējies</h2><p>Jau pašā sākumā izkristalizējās tas, ka ir divu veidu cilvēki - tie, kuri māk attālināti strādāt un tie, kuriem ar to attālināto strādāšanu ir gaužām švaki. Nedaudz vēlāk izkristalizējās arī tas, ka tie, kuri nemāk strādāt attālināti, domā, ka arī visi citi nemāk to darīt.</p><p>Pagāja diezgan ilgs laiks, lai <em>visi</em> saprastu, ka <strong>hibrīdmodelis</strong> ir pareizais risinājums, jo šādā gadījumā vinnē pilnīgi visi. Tā nu beidzot esmu nonācis līdz plusiem un mīnusiem. Patiesībā - mīnusi būtu tikai tad, ja būtu tikai viena iespēja: <strong>ofiss </strong>vai <strong>attālināti</strong>, tāpēc nosaukšu visas foršās lietas, kādas mums tagad ir ieviesušās un kāpēc man ļoti patīk šī situācija:</p><ul><li>joprojām daudzi grib redzēt cilvēkus ofisā, tāpēc vadība mainīja pieeju no piespiedu dzīšanas uz ofisu uz pievilināšanas taktiku - arvien biežāk ir dažādi pasākumi ofisā: regulāri notiek branči, lekcijas, konferences, sacensības un citi izklaides pasākumi. Kā arī iekārto arvien foršākas darbavietas (pavisam nesen tiku ofisā pie galda ar regulējamu augstumu - super forša lieta);</li><li>tiem, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ mājās ir grūti pastrādāt (piemēram, ir mazs bērns un nav atsevišķas darbistabas), ir iespēja strādāt birojā;</li><li>tiem, kuriem nepatīk braukt uz biroju, ir iespēja strādāt no mājām (vai arī no jebkuras citas vietas, kur ir internets).</li></ul><p><em>Nu labi</em>, nedaudz par tumšo pusi - socializāciju. Pareizāk sakot, tās neesamību. Ja komanda dzīvajā nav redzējusi viens otru ļoti ilgi, tad rodas atsvešinātība, bet arī ar to var cīnīties. Te ir tas, ko es daru:</p><ul><li>iedrošinu visos zvanos komandas biedriem lietot arī kameru, lai redzētu kā nu tas cilvēks izskatās (neobligāti);</li><li>reizi nedēļā taisu komandai neformālo (arī neobligāto) sazvanīšanos, lai parunātu par ar darbu nesaistītām lietām - tā teikt - emulējam biroja pļāpāšanu;</li><li>tagad ieviesām neobligātu biroja apmeklēšanu reizi, varbūt vairākas reizes mēnesī - tā, lai kopā pastrādātu un arī pamuldētu - domāju, ka tas <em>atšķaidīs</em> ikdienu;</li><li>reizēm jāsaņemas arī <em>tīmbildingiem</em>, jo tas ir gan jautri, gan arī atpūtina smadzeni;</li><li>mudinu mācīties gan ar darba uzdevumiem, gan arī patstāvīgi, jo tā vismaz neierūsē smadzene.</li></ul><h2>Epilogs</h2><p>Ja man pirms trīs gadiem teiktu, ka kaut kas tāds ir iespējams, tad neticētu, taču tagad tā ir realitāte. Es uzskatu, ka tagad strādāju vairāk nekā birojā, taču tajā pašā laikā man paliek vairāk laika sev un ģimenei, jo nepavadu tik daudz laika ceļā no mājām uz darbu un atpakaļ.</p><p>Strādājot no mājām, arī izmaksas ir samazinājušās un tas ir kā mazs bonusiņš pie algas. Domāju, ka visvairāk to novērtē tie, kuri līdz darbam tiek tikai ar mašīnu, jo degviela un stāvvieta mūsdienās vairs nav par velti un <em>sastrēgumu nervus</em> atjaunot ir pagrūti.</p>]]></description> <comments>https://nobody.lv/blog/ofiss-attalinati-vai-hibrits#comments</comments> <pubDate>Tue,24 Jan 2023 20:21:16 +0000</pubDate> <author>janis@xit.lv (Jānis Rubļevskis)</author> </item> <item> <title><![CDATA[Par geimošanu un bērniem]]></title> <link>https://nobody.lv/blog/par-geimosanu-un-berniem</link> <guid>https://nobody.lv/blog/par-geimosanu-un-berniem</guid> <description><![CDATA[<p>Es te tā izdomāju, ka par šo tēmu vajadzētu beidzot uzrakstīt. Es zinu, ka viedokļi ir daudzi un dažādi un tas, cik daudz var ļaut un kādas spēles ļaut spēlēt, tā ir sāpīga tēma un katram ir savs viedoklis, bet es izstāstīšu kā ir manā mājā.</p><p>Man ir trīs dēli, kuriem raksta tapšanas brīdī ir 10, 5 un 3 gadi. Viņi visi man spēlē datorspēles (bez izņēmuma), jo, ja jau lielais brālis spēlē, tad kāpēc atpalikt abiem mazākajiem?</p><p>Protams, ierīces, spēles un pie ekrāna pavadītais laiks katram stipri atšķiras.</p> <p>Man lielākais puika sāka savu spēlēšanu ar <a href="https://www.minecraft.net" target="_blank" rel="noopener">Minecraft</a>. Dabūju nopirkt divas licences, jo spēlēt divatā ir jautrāk (viņam) nekā spēlēt vienam. Nekļūdījos, jo tagad bieži vien paralēli spēlē šo spēli visi trīs - maina skinus, modo spēli un būvē mājas, taisa visādus sviestus no sarkanakmens un, vienvārdsakot, kvalitatīvi pavada laiku. Līdz ar to mazajiem tagad topā ir vai nu parastais vai <a href="https://education.minecraft.net/" target="_blank" rel="noopener">Education Minecraft</a>.</p><p>Mazie pagaidām ar šo arī aprobežojas, ja neskaita nesen iepirkto <a href="https://ringfitadventure.nintendo.com/" target="_blank" rel="noopener">Nintendo Switch ar Ring Fit Adventure</a>, kas palīdz uzturēt aktīvu dzīves veidu, kad ārā puņķu un klepus dēļ ir grūti iziet. Starp citu - tā ir spēle, ko spēlējam visa ģimene kopā - ir reāls iesvīdiens un jautrs iemesls neatrofēties.</p><p>Tajā pašā laikā desmitgadnieks ir izaudzis - pilns telefons ar spēlēm un datorā divas mīļākās laikam ir <a href="https://www.epicgames.com/fortnite/en-US/home" target="_blank" rel="noopener">Fortnite</a> un <a href="https://bethesda.net/en/game/doom" target="_blank" rel="noopener">Doom Eternal</a>. Tieši tā - esmu bērnam iedevis savu Epic kontu kā arī nošārējis visu savu Steam bibliotēku bez cenzūras.</p><p>Un te nu mēs nonākam līdz "vai tas ir gudri" un "vai to vajag"? Manuprāt, vajag! Es pats izaugu pie <a href="https://en.wikipedia.org/wiki/Dendy_(console)" target="_blank" rel="noopener">žilitona</a> un vēlāk pie kompja. Ja nedos tagad, tad vēlāk var izveidoties par nepārvaramu atkarību. Visgrūtākais šajā visā pasākumā ir sarunāt par saprātīgiem laikiem, cik daudz pie tā ekrāna drīkst pavadīt. Ja ar telefonu ir tā, ka ar <a href="https://families.google/familylink/" target="_blank" rel="noopener">Family Link</a> palīdzību var ierobežot dajebko, tad ar datoru tas ir diezgan manuāls darbs, kas nemaz nav viegls (tiem, kas nemāk)... Praktiski vienmēr var <em>noķert</em> kādu mazāku vai lielāku konfliktu. Mans drastiskais risinjājums - bērna datoram rūterī noslēgt internetu - nedaudz nokrišņu (asaru), nedaudz gaudošanas, bet ātrs veids kā izbeigt konfliktu attālināti no citas istabas.</p><p>Nu patiesībā nav nemaz tik slikti. Ir ļoti maz lietu, kas mums ar dēlu pārklājas un datorspēles ir tā lieta, par ko viņš ļoti labprāt runā un mēs tad varam padiskutēt par to, kas ir forši un kas nav forši. Tā kā esmu vecs un <em>aizspriedumains</em>, tad viņam ir iespēja man borēt smadzenes par mūsdienu spēlēm un ar ko viņas ir labas (LOL - veiksmi!).</p><p>Kā es pats mūsdienās attiecos pret spēlēm? Biežāk es dodu priekšroku grāmatai nevis spēlēm. Ja mazie puikas neguļ, tad es cenšos pats nespēlēt (ļoti reti brīvdienās). Tā nu mans standartiņš ir kādas divas reizes mēnesī piektdienā nedaudz uzspēlēt <a href="https://store.steampowered.com/app/730/CounterStrike_Global_Offensive/" target="_blank" rel="noopener">CS:GO</a> un tagad esmu uz Nintendo Switch nopircis visu <a href="https://2k.com/en-US/game/bioshock-the-collection/" target="_blank" rel="noopener">BioShock triloģiju</a>, kuru pa vienai spēlēi mēģinu iziet.</p><p>Noslēgumā par kopējo attieksmi - es uzskatu, ka bērniem, kas dabuj paspēlēt dažādas datorspēles, uzlabojas refleksi, uzlabojas izdoma un attīstās fantāzija. Spēlējot dažādas kvestu spēles, viņi iemācās risināt problēmas netradicionālos veidos. Un, kas arī nav mazsvarīgi, kā mazs bonusiņš ir sarunvadola angliski, jo gribi vai nē, bet online spēlēs jāsarunājas ir arī angliski. Taču piekrītu visiem tiem, kas uzskata, ka ekrāna laikam jābūt ierobežotam, jo bērnam (tāpat kā arī pieaugušajiem) nav izteiktas mēra sajūtas, tāpēc pats datoru neizslēgs, ja nebūs konkrētas vienošanās par atļauto laiku.</p>]]></description> <comments>https://nobody.lv/blog/par-geimosanu-un-berniem#comments</comments> <pubDate>Tue,17 Jan 2023 10:06:06 +0000</pubDate> <author>janis@xit.lv (Jānis Rubļevskis)</author> </item> </channel></rss>If you would like to create a banner that links to this page (i.e. this validation result), do the following:
Download the "valid RSS" banner.
Upload the image to your own server. (This step is important. Please do not link directly to the image on this server.)
Add this HTML to your page (change the image src attribute if necessary):
If you would like to create a text link instead, here is the URL you can use:
http://www.feedvalidator.org/check.cgi?url=https%3A//nobody.lv/rss
